To sauc par Carnikavas piecu salu īpašnieku, un to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji. Trešais lielākais ezers novadā ir Dzirnezers – Carnikavas novadā, un tas atrodas pāri Gaujas upei, ar kuru to savieno Dzirnupes ezers.

Tas ir veidots kā trīs savstarpēji savienoti ezeri ar četrām salām. Ezera dienvidu daļu sauc arī par Mazo Dzirnezeru. Ezera kopējā platība ir 1,73 km², vidējais dziļums – 1,9 m, bet maksimālais dziļums – 5 m. Ezeram ir četras salas un viena salas mala. Ezerā ir daudz tādu zivju sugu kā līnis, plaudis, raudas, asaris, līdakas, līdakas, karpas utt. Ezera vidē ir radīti apstākļi ligzdošanas vietām, piemēram, pīlēm, kaijām, kaijām, griezēm u.c. . Ezers atrodas netālu no vairākām brīvdienu māju teritorijām un uzņēmumiem, kas nodrošina atpūtas iespējas.

Dzirnezera vēstures detaļas ir saistītas ar tā ūdeņiem un vēsturiskajiem notikumiem. Pirms daudziem gadiem Carnikavas novads galvenokārt bija saistīts ar zvejniecību. Zvejniecību Dzirnezera ezerā sauca par bišu nozveju (Baznīckakts) u. c. Arī ezerā esošajām salām ir savi nosaukumi, piemēram, virsaišu sala, Krievu sala, Sudraba sala, Zaļā kalna sala un Garā sala. Leģenda saistās ar vienu no ezera salām, kas bija pazīstama kā K. Ulmaņa sala un Mīlestības sala. Salas nosaukums ir saistīts ar 1935. gadu, kad salā viesojies prezidents Ulmanis. Viņi apmeklēja daudzas vietas novadā, tostarp Dzirnezera ezeru, uz kuru devās ar laivu, domāja Dzirnupīte.

Pie Dzirnezera ir jauka atpūtas un makšķerēšanas vieta, kā arī atpūtas iespējas. Tas atrodas netālu no vairākiem ciemiem. Neatkarīgi no tā, vai jūs meklējat atpūtu vai aktīvu ūdens atpūtu, šo ezeru var izmantot. Blakus ezeram atrodas kempingi, nelielas vasaras atpūtas bāzes, peldēšanās iespējas un iespējas doties izjādēs ar zirgiem.