Baltezera kapos, veco kapu daļā atrodas Brāļu kapu teritorija (teritorijas nosacītā platība 15×45 m, reizēm saukta kā “Baltie krusti”). Pēc dažādas informācijas tur apglabāti 113-130 1941. gada jūnijā un jūlijā nogalinātie padomju represīvā Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK jeb “Čekas”) upuri, kas pārapbedīti no masu kapa Baltezera apkārtnē 1941. gada rudenī. Lai gan ir sastopamas ziņas, ka upurus itkā nošāvuši Baltezera krastā vai tuvējā vasarnīcā, ticamāka ir versija, ka šos cilvēkus čekisti nogalināja Rīgas Centrālcietumā un tad veda aprakt uz Baltezeru.

Sākotnēji (1942-1944) bijis kopīgs krusts un katram apbedījumam individuāla piemiņas zīme (koka krusts un uz tā koka plāksnīte ar vārdu, uzvārdu un personas datiem). Kopš 1944. gada koka krusti pakāpeniski gājuši bojā un tā arī daudzi nav atjaunoti. Upuru piederīgie, lai iezīmētu kapu kopiņas, pie tām uzstādīja dažāda veida un materiālu krustus no Baltezera kapu vecās daļas. 80. gados tika uzstādīta piemiņas zīme paliekošā materiālā (granīts, betons, koks). Atkārtoti rekonstrukcijas darbi un pēdējā rekonstrukcija komunistiskā terora upuru piemiņas vietā notika 1994.-1995. gadā.

2006. gadā Ādažu novada dome izsludināja konkursu par pieminekļa izveidi Baltezera kapos, komunistiskā terora upuru piemiņas vietā. Konkursā uzvarēja tēlnieces Vijas Dzintares un arhitektes Irēnas Rubauskas projekts „Vārti”. Lai pabeigtu pieminekļa celtniecību un piemiņas vietas labiekārtošanu, programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros tika īstenots projekts „Ciešanu vārti” / „The Gate of Sorrow”.