Ko apskatīt

Baltezera baznīca
Carnikavas dzelzceļa stacija
Carnikavas gājēju-velosipēdistu tilts
Carnikavas koka kuteri
Atpūtas izbraucieni, Svinību vieta
Carnikavas kuģītis “Sarnikau”
Atpūtas izbraucieni, Svinību vieta
Carnikavas Novadpētniecības centrs
Ekskursijas, Kultūras telpa, Nēģu zvejas tradīcijas
Carnikavas promenāde
Pastaigu taka, Promenāde
Ceļojošās kāpas
Dabas parks “Piejūra”
Dabas parks, Piejūra, Piekrastes teritorija
Dzīvo Sapņu dārzs
G.Falka kapa piemineklis
Garciema koka pastaigu taka
Daba, Dabas parks, Garciems, Pastaigu taka
Garezeri
Gauja un tās ieteka jūrā
Gaujas promenāde Carnikavā
Pastaigu taka
Kokaudzētava “Baltezers”
Baltezers, Izzinošas ekskursijas, Kokaudzētava, Stādaudzētava
Kolumbārijs
Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta
Krasta aizsardzības nocietinājumi
Militārais mantojums
Lietu Tirgotava Ādažu novadā
Krāmu tirdziņš
LinMen apģērbu darbnīca Kalngalē
Apģērbu darbnīca, Izzinošas ekskursijas, Kalngale, Veikals
Mill Coffee
Kafijas grauzdētava
Nēģi nāk
Carnikava, Nēģu portāls, Papildinātā realitāte
O.Vācieša piemineklis
Padomju militārās pilsētiņas drupas Mežgarciemā
Militārais mantojums
Porcelāna meistare Jūlija Podziņa
Pulksteņezers
Rīgas ūdensapgādes vēsturiskā ekspozīcija
Saules pulkstenis
Saulesķirši
Daiļdārzs
Skulptūra “Atceroties”
Māksla, Svētku laukums, V.Titāns
Svētku laukums Carnikavā
Gaujas promenāde, Laivu māja, Pastaigu vieta, Svētku laukums
Tilts pār Gauju
Ummis
Ezers
Uzturklase Ādažu čipsu ražotnē
Bērnu ballītes, Ekskursija, Radošā darbnīca
Virtual Realm
Ādaži, Izklaide, Karaoke, Telpas pasākumiem, Virtuālā realitāte
Zvaniņu ceļš
Dabas taka
Ceļojošās kāpas

Jau no seniem laikiem īpatnēji skaistā novada daba ir pamanīta, kā rezultātā 1962.gadā tapa dabas parks „Piejūra”, kurā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sastopami reti piejūras biotopi, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži, kā arī embrionālas kāpas un retas augu un dzīvnieku sugas. Tai skaitā Garciema Paraboliskā kāpa, kas ir lielākais kāpu veidojums visā Rīgas jūra līča piekrastē. Katram tās un tuvumā esošam pauguram dots vārds, kas apvīts stāstiem un notikumiem. Reiz Gauju un Daugavu savienoja Langas upe, taču 18.gadsimtā cariene Katrīna II deva rīkojumu izcirst piejūras mežus darvas tecināšanai. Tāpat ugunsgrēki nebija sveši šiem kāpu teritorijā augošajiem mežiem un jaunaudzēm, tādējādi aizvien vairāk sāka parādīties kaila smilts, kas vēju dzenāta staigāja no vienas vietas uz otru. Rezultātā radās Ceļojošās kāpas, kas spēja apbērt dārzus, mežus, mājas un tai skaitā daļēji aizbēra Langas upi. Kāpai mainot vietu un reljefu 200 gadu ilgā laika posmā Garciemā radās lielais kāpu veidojums – Paraboliskā kāpa. Paraboliskās kāpas ZA malā atrodas dabas parka augstākā vieta – Labošanās virsotne (27,6 m vjl.). Leģenda vēsta, ka no virsotnes redzamais plašais un ainaviskais skats aizdzenot visas negatīvās domas. Tieši šī virsotne ir arī zvejniekiem kā pozitīvs orientēšanās punkts, jo tā redzama jau 7 km attālumā. Otrai augstākajai un stāstiem bagātākajai virsotnei nosaukums ir Legzdiņi, kas tapis Ceļojošās kāpas klejojumu laikā, kad tā ieputināja saimniecību ar nosaukumu Lezgadiņi. Arī Kāpu amfiteātra pauguriem un priedēm doti vārdi kā, piemēram, Paraboliskās kāpas rietumu malā ir Ērgļu ligzdas kāpa, bet pa labi no tās – Augstā vērotava, savukārt tai pretī aug Vientuļā priede, bet ieplakā starp austrumu ragu un nākošo kāpu redzama Vārtu priede. Virzoties uz Kalngales pusi paveras skats uz Rožu kāpu, kura raksturīga ar savām savvaļas rozēm, un Dzīvības ieleju, kuras nosaukums tapis neparasto koku dažādības dēļ – priežu mežu ielenkumā ir attīstījusies neliela lapu koku ielejai, kuras biežs apmeklētājs ir dziedātājputns. Tie nebūt nav visi nosaukumi un vietu vārdi, kas saistīti ar dabas parka teritoriju starp Kalngali un Garciemu.