Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 km garā teritorijā un ietver trīs šauru (180 – 220 m) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers. Garākais un dziļākais no tiem ir Vidus Garezers, jo stiepjas 1,45 km garumā un tā dziļums ir 2 m, savukārt dziļākajā vietā tajā ir konstatēti pat 4 m.

Garezeri ir dabīgi veidojušies un maz aizauguši tā saucamie brūnūdens ezeri, kuriem raksturīgi lielākoties sausi, smilšaini vai kūdraini krasti. Krastu ziņā vairāk izceļas ezeru rietumu daļa, kur slejas stāvas kāpas, bet austrumu pusē pārsvarā ir līdzens. Rietumu krasts zemsedzes izmīdīšanas dēļ atsedzis kailas smiltis, tāpēc ir izveidojusies „pludmale”. Vērojama arī purvu daudzveidība, tai skaitā augstais purvs, kas daļēji aizaudzis ar priedēm un bērziņiem. Garezeri ir īpaši ar saviem biotopiem – piemēram, niedri (Phragmites australis), grīšļiem (Carex elata), šaurlapu vilkvālīti (Typha angustifolia) un Dortmana lobēliju (Lobelia dortmanna) audzēm. Īpašs ir arī Peldlapu augājs, kas šajos Garezeros veido plašāko no visām ūdensaugu joslām, un tajā dominē dzeltenā lēpe (Nuphar lutea) un sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida). Par unikālu tiek uzskatīta tieši to veģetācija ezeros. Pie Garezera ir konstatētas arī vairākas retas sikspārņu sugas. Dabas parkā „Piejūra”, kurš kalpo nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai, ir noteiktas trīs dabas liegumu zonas, kuru skaitā ir arī Garezeri ar tiem pieguļošo teritoriju. Esot ezeru tuvumā, jāizturas ar izpratni un cieņu pret šo teritoriju, kas gan neliedz ikvienam izbaudīt dabas bagātības sniegtās atpūtas iespējas Garezeru tuvumā. Videi draudzīgais atpūtas veids ir pārgājieni un pastaigas, kas lieliski kalpos dabas noslēpumu izzināšanai. Pastaigu maršrutu apkārt garākajiem Garezeriem ir ļoti ainavisks un piemērots gan ģimenēm, gan arī individuāliem ceļotājiem.  

Ummja ezera un tā apkārtnes pasargāšanai 1999.gadā izveidoja dabas liegumu, kuru 2006.gadā pārveidoja par dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonu. Tas kopumā aizņem 52 ha, un tā galvenā aizsargājamā vērtībā ir Ummis. Ezers ir 25ha liels un tā krasta līnijas garums ir 2,3km, savukārt vidējais dziļums 2,9m. Ummis ir viens no retajiem Baltijas valstu ezeriem, kuros vēl saglabājies Atlantiskā laikmeta relikts – peldošais ezerrieksts

Tā kā šis biotops ir tik īpašs ne vien vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, tam noteikti aizsargājamie pasākumi. Lai pasargātu biotopu ilgtspējīgu daudzveidību, peldēties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam ir aizliegts Par šo liegumu savu mājvietu ir izvēlējušies arī citi aizsargājami biotopi: Dortmana lobēlija (Lobelia dortmanna L), Gludsporu ezerene (Isoetes lacustris L), Dzeloņsporu ezerene (Isoetes echinospora Durieu) u.c

Dabas parkā “Piejūra” aizliegts:

• Atrasties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam;
• Celt teltis un kurināt ugunskurus, izņemot noteiktā kārtībā ierīkotās publiski pieejamās atpūtas vietās;
• Pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem pa dabas parka teritoriju, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
• Bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus un labiekārtojuma objektus;
• Pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai;
• Nodarboties ar zemūdens medībām Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;
• Plašāka informācija par dabas parka “Piejūra” individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem pieejama šeit.

Dabas aizsardzības plāns dabas parkam “Piejūra” pieejams šeit.

Vairāk informācija par dabas parku pieejama šeit.

Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par „Sarnikau”, vācieši to sauca par „Koivemundi” (upes muti), izceļot Gaujas ieteku. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu. Gauja ir Latvijas garākā upe (452 km), un savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz – satiekoties ar jūru pie mums Carnikavā.

Tieši Ādažu novadā, pie Carnikavas, Latvijas garākā upe Gauja, satiekas ar Rīgas līci. Gaujas ieteka ir unikāla, tā spēj apburt ikvienu, tādēļ iesakām to apmeklēt, braucot ar kuģīti “Sarnikau” vai kādu no koka kuteriem “Sandra” vai “Evelīna“.
https://www.carnikavaskugitis.lv/
https://www.carnikavaskokakuteri.lv/

Carnikavas novada teritorijā esošajā Piejūras dabas parkā iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, mazais zīriņš, jūras zīriņš un jūras žagata ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.

UZMANĪBU: Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Gaujas grīvā, Dabas aizsardzības pārvalde arī šogad no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs Gaujas upes grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas atpūtas zonas un maršrutus.

DARBA LAIKS:
trešdiena 10.00 – 16.00,
ceturtdiena 10.00 – 16.00,
piektdiena 10.00 – 16.00,
sestdiena 11.00 – 15.00,
svētdiena 11.00 – 15.00,
pirmdiena, otrdiena – slēgts
  
Carnikavas pagasta vēstures un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Novadpētniecības centrā Jomas ielā 7. Novadpētniecības centrs atklāts 2012.gadā, un tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851.gadā būvētajai zvejnieka un pārcēlāja mājai “Cēlāji”. Gar jūras līci senāk gāja zemes ceļš no Rīgas uz Pērnavu, un pie “Cēlājiem” bija viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Šīs mājas iemītnieki pasažierus un kravas pāri upei pārvadāja līdz pat 19.gs. beigām.  Ēkas oriģināls tika novērtēts kā izcils 19.gs. Vidzemes zvejnieku dzīvojamās mājas paraugs, un 1966.gadā to pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Carnikavas Novadpētniecības centrs piedāvā:

• Carnikavas pagasta vēstures un zvejas tradīciju ekspozīciju – bezmaksas ekskursijas gan darbdienās, gan brīvdienās
• Muzejpedagoģiskās programmas par zvejas tēmu dažāda vecuma bērniem
• Braucienu ar zvejnieku laivu pa Gauju
• Nēģu zupas vārīšanu un degustēšanu (nēģu zvejas sezonas laikā)
• Laulību ceremonijas vietu un kāzinieku pieturas programmu
• Telpu nomu semināriem un citiem izglītojošiem pasākumiem
• Atpūtas, telšu un ugunskura vietu ceļotājiem un pastaigu mīļotājiem
• Slipu un pontonu laivotājiem
• Iespēju piedalīties Ādažu novada organizētajos kultūras un sporta pasākumos

Muzejpedagoģiskās programmas: “Ciemos pie Carnikavas zvejnieka” un “Nēģu stunda”. Carnikava ir Nēģu karaliste, un nēģis ir gan simbols, gan barotājs, gan vēstures veidotājs. Tāpēc programmas “Nēģu stunda” ietvaros bērniem ir iespēja iepazīties ar nēģu zveju, uzzināt un darīt daudz ko jaunu, piemēram, uzmeistarojot auduma nēģi un aizraujošā ceļojuma beigās paņemot līdzi savu pašdarināto suvenīru – Carnikavas nēģi. Muzejpedagoģiskās programmas “Ciemos pie Carnikavas zvejnieka” laikā dalībniekiem ir iespēja iepazīties ar Carnikavas zvejnieku dzīvi, zvejas tradīcijām, izmēģināt roku tīklu lāpīšanā, mezglu siešanā u.c. Abas programmas ir pielāgotas dažāda vecuma bērniem, tāpēc būs saistošas gan bērnudārza audzēkņiem, gan skolniekiem un pat studentiem. Programmas ir iespējams pasūtīt arī pieaugušo grupām pa tālr. 29128086.

Novadpētniecības centra apmeklējums iespējams arī pēc iepriekšēja pieteikuma pa tālr. 29128086 vai vēršoties Carnikavas TIC (Rīgas iela 16, Carnikava)