Laivu mājas kapella

Laivu mājas kapellā Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze pulcējas jau vairākus gadus un notur dievkalpojumus pēc vēsturiskā Carnikavas Siguļu koka dievnama nodegšanas 2017. gada nogalē. Otra draudzes kalpošanas vieta ir Baltezera baznīca. Draudzes mācītāji ir Ivars Jēkabsons un Jānis Kopštāls.

Laivu mājas kapella Carnikavā (Stacijas ielā 21) ir arī pieturvieta un naktsmītne svētceļniekiem, kas iet Latvijas posmu starptautiskajam Santjago svētceļnieku ceļam (Camino de Santiago).

Iesaistoties Santjago ceļa veidošanā Latvijā, Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes Laivu mājas kapella ir aprīkojusi telpas ar vairākām gultām, dažādiem plauktiem; tajā ir duša, ledusskapis, ārā ir uzstādāmi galdi ar saules un lietus sargiem vienkāršai atpūtai, ir uzstādīta mājiņa Camino ceļa zīmodziņa glabāšanai, kas jau izpelnījusies ievērību ceļotāju vidū.

Dūņu krogs

Brīvdienu atpūta pie dabas! Mājīgas kotedžas, kur var baudīt mieru un klusumu. Pieejama privāta terase, grils, karstais kubls. Tāpat ir bezmaksas autostāvvieta.

Vides objekts “Carnikava”

Vides objektu veido nerūsējošā tērauda C burta konstrukcija un granīta pamatne, kas ir teju divas tonnas smaga. “C” simbola kopējais augstums 2.5 m, platums – 2.2 m.

Vides objekts atrodas netālu no Carnikavas svētku laukuma, kur Gaujas promenāde satiekas ar dzelzceļa un gājēju-velosipēdistu tiltiem.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla

Granīta stēla, kuras pamatne veidota no granīta laukakmens, godina trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, precīzāk, kapteini Jēkabu Aleksandru Dzeni (1893 – 1979), kareivi Miķeli Voldemāru Pētersonu (1893 – 1977), kareivi Pēteri Fridrihu Zandbergu (1894 – 1980). Viņi ir dzimuši, dzīvojuši Carnikavas pagastā, kā arī apglabāti Carnikavas kapos.

Stēla atklāta Carnikavas Svētku laukumā 2018. gada 11. novembrī. Autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.

Dzirnezers

To sauc par Carnikavas piecu salu īpašnieku, un to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji. Trešais lielākais ezers novadā ir Dzirnezers – Carnikavas pagastā, un tas atrodas pāri Gaujas upei, ar kuru to savieno Dzirnupes ezers.

Tas ir veidots kā trīs savstarpēji savienoti ezeri ar četrām salām. Ezera dienvidu daļu sauc arī par Mazo Dzirnezeru. Ezera kopējā platība ir 1,73 km², vidējais dziļums – 1,9 m, bet maksimālais dziļums – 5 m. Ezeram ir četras salas un viena salas mala. Ezerā ir daudz tādu zivju sugu kā līnis, plaudis, raudas, asaris, līdakas, karpas utt. Ezera vidē ir radīti apstākļi ligzdošanas vietām, piemēram, pīlēm, kaijām, griezēm u.c. . Ezers atrodas netālu no vairākām brīvdienu māju teritorijām un uzņēmumiem, kas nodrošina atpūtas iespējas.

Dzirnezera vēstures detaļas ir saistītas ar tā ūdeņiem un vēsturiskajiem notikumiem. Pirms daudziem gadiem Carnikavas novads galvenokārt bija saistīts ar zvejniecību. Zvejniecību Dzirnezera ezerā sauca par bišu nozveju (Baznīckakts) u. c. Arī ezerā esošajām salām ir savi nosaukumi, piemēram, Virsaišu sala, Krievu sala, Sudraba sala, Zaļā kalna sala un Garā sala. Leģenda saistās ar vienu no ezera salām, kas bija pazīstama kā K. Ulmaņa sala un Mīlestības sala. Salas nosaukums ir saistīts ar 1935. gadu, kad salā viesojies prezidents Ulmanis. Viņi apmeklēja daudzas vietas novadā, tostarp Dzirnezera ezeru, uz kuru devās ar laivu, domāja Dzirnupīte.

Pie Dzirnezera ir jauka atpūtas un makšķerēšanas vieta, kā arī atpūtas iespējas. Tas atrodas netālu no vairākiem ciemiem. Neatkarīgi no tā, vai jūs meklējat atpūtu vai aktīvu ūdens atpūtu, šo ezeru var izmantot. Blakus ezeram atrodas kempingi, nelielas vasaras atpūtas bāzes, peldēšanās iespējas un iespējas doties izjādēs ar zirgiem.

Carnikavas muižas parks

Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726.-1798.) savai bagātībai 1774.gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka – lepnākā pils Vidzemē.

Ernests Reinholds bija vienpadsmitais bērns ģimenē un cieši pietuvināts Krievijas galmam, jo uzdienēja līdz ķeizarienes Elizabetes Petrovnas virskambarkunga amatam. Diemžēl grāfam neizdevās tikt pie dzimtas turpinātāja un muižu mantoja brāļa bērni, kuri to ieķīlāja un pārdeva. 1905.-1907.gadā revolūcijas un Pirmā Pasaules kara laikā Carnikavas muižas ēkas nopostīja un vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.

Divi Carnikavas pils kolonnu kapiteļi pārvesti uz Latvijas Universitātes kāpnēm Merķeļa ielā. Vairāki kapiteļi iemūrēti kādreizējās Ādažu skolas sienā. Pašas Carnikavas pils vietā tagad paceļas vien zaļš uzkalniņš. Muižas parks 2005.gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku – kapiteli 18.gs. 80.g. (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt kultūras nama „Ozolaine” ēka uzcelta klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta  1919.gadā baltgvardu nošautajiem 12 revolucionāriem un 1944. gada kaujās Rīgas pievārtē kritušo padomju karavīru brāļu kapi.

Aidā Jūriņā

Kafejnīca Carnikavā ar skatu uz Vecgauju. Tā atrodas tieši blakus stāvlaukumam, kur var novietot auto, lai dotos pastaigā pa Dabas parku “Piejūra” un pēc tam ļautos lieliskai atmosfērai ar gardiem ēdieniem un atspirdzinošiem dzērieniem.

Ziemas sezonā slēgts!

Carnikavas piestātne

30 minūšu braucienā no Rīgas atrodas Carnikavas piestātne, kas ir izcila miera baudītājiem, aprīkota ar visu nepieciešamo atpūtai. Tā atrodas starp Vecgauju un dabas parku “Piejūra”, vien 2 km no pludmales. Pavisam netālu atrodas arī:

Ratatujs

Picērija atrodas pašā Carnikavas centrā, netālu no vilciena stacijas. Piedāvā gardas picas, uzkodas un dzērienus!

DARBA LAIKS
Darba dienās: 13:00-19:00
Brīvdienās: 12:00-20:00

FB: Picērija “Ratatujs” Carnikavā

Gaujas promenāde Carnikavā

Vecgaujas kreisajā krastā no Stacijas ielas līdz Jūras ielai stiepjas bruģēta seguma taka. Takas bruģa rakstā iestrādāts Līvu ceļa koncepts. Pastaigas sākumā iespējams aplūkot Svētku laukumu un Viļņa Titāna skulptūru “Atceroties”, kā arī izmēģināt mobilajā tālrunī ieraudzīt nēģu portālu, ko var izdarīt, pa ceļam meklējot informatīvās plāksnes ar QR kodu “Nēģi nāk”. Šo papildinātās realitātes objketu veidojis mākslinieks Gints Gabrāns.
Tāpat iesakām nobildēties pie vides objekta “Carnikava”, kas atgādina lielu “C” burtu.
Pelēkā koka ēka, kas redzama parkā ir vietējās Luterāņu draudzes mājvieta- Laivu māja. Takas vidusdaļā ir labiekārtota atpūtas vieta, kur izvietoti piknika galdi, pārģērbšanās kabīne, tualete (Atpūtas ielas galā).

Sākums/beigas: Stacijas iela 21, Carnikava
Garums/ laiks: 1,3 km (10-15 min) vienā virzienā ar kājām
Grūtības pakāpe: viegls

Svarīgi zināt!

Alternatīvie maršruti:

• šķērsojot Jūras ielu taisni, var turpināt ceļu pa aizsargdabi gar Vecgauju līdz tas šķerso Vecgauju pa nelielu tiltiņu (Bruķleņu ielas tiltiņš) un gar Carnikavas pamatskolu, caur muižas parku atgriezties Stacijas ielā 21.
• doties pa Jūras ielu līdz Carnikavas promenādei, kas ir 2 km gara bruģēta taka, kas aizved līdz pašam jūras krastam. Kopējais pastaigas garums no Carnikavas gājēju-velosipēdistu tilta līdz jūrai un atpakaļ būtu ~ 8 km.
• šķersot Vecgauju pa gājēju tiltiņu (aiz Atpūtas ielas) un apmeklēt Carnikavas novadpētniecības centru

Karte: https://ej.uz/6fw3