KOPRADES MĀJA “RADI DOT”

Carnikavas centrā durvis ir vērusi pirmā koprades māja – kopienu centrs Ādažu novadā. Tā ir jauna satikšanās vieta visiem Ādažu novada iedzīvotājiem bez sociālā un vecuma ierobežojuma. Vieta, kur sanākt kopā, darboties, mācīties, radīt un īstenot idejas, kas svarīgas un būtiskas vietējiem iedzīvotājiem. Koprades māja ir veidota kā daudzfunkcionāls kopienas centrs: šeit notiek radošas darbnīcas, meistarklases, lekcijas, sarunu vakari, starppaaudžu tikšanās, kā arī ikdienas kopābūšana ģimenēm, bērniem, jauniešiem un senioriem.

Māja ir atvērta arī iedzīvotāju iniciatīvām, ja Tev ir ideja un vēlme organizēt pasākumu, nodarbību vai kopienas saliedējošu aktivitāti, Koprades māja Carnikavā ir vieta, kur to īstenot. Ikdienā koprades mājā pieejama kopīgā šūšanas telpa ar šujmašīnām, bezmaksas rotaļu telpa mazuļiem, kur vecākiem savā starpā satikties un pavadīt laiku drošā, draudzīgā vidē. Savukārt kamīnzāle – mierīgām sarunām, ideju apmaiņai un kopā būšanai, lai dalītos pieredzē un vienkārši satikties.

Koprades māju izveidojusi biedrība RADI DOT, sabiedriskā labuma organizācija, ko veido paši Carnikavas iedzīvotāji. Šis projekts tapis brīvprātīgas iniciatīvas rezultātā ar lielu vēlmi radīt vietu, kur satikties vietējiem iedzīvotajiem, būt kopā klātienē un mijiedarboties dažādām praksēm un zināšanām. Nams Carnikavā, Jūras ielā 4 nav komerciāla telpa, tā ir vietējās kopienas ideja, kas aug un augs kopā ar tās apmeklētājiem. Šobrīd biedrība RADI DOT ir noslēgusi bezatlīdzības līgumu ar Ādažu novada pašvaldību par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas nozīmē, ka biedrībai nav jāveic īres maksājumi pašvaldībai, tomēr biedrība pati sedz visus apsaimniekošanas un komunālos maksājumus, kas rodas lietojot šo namu. Tāpēc visas aktivitātes Koprades mājā ir par ziedojumiem, kas pamatā tiek novirzīti komunālo maksājumu segšanai un dažādu aktivitāšu nodrošināšanai.

Biedrības RADI DOT Koprades māja Carnikavā Jūras ielā 4 ir atvērta ikvienam Ādažu novada iedzīvotājam un viesim, neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa, pieredzes vai ideju lieluma. Tā ir vieta, kur satikt līdzīgi domājošos, iedvesmoties un darīt lietas kopā klātienē.

Koprades māja Jūras ielā 4 piedāvā praktisku pieredzi, kas īpaši piemērota tematiskām grupām gan skolēniem, gan studentiem, gan ārzemju viesiem, kuri vēlas iepazīt Latviju caur kopienas, ilgtspējas un radošuma prizmu.

Svarīgi zināt: Katra vizīte tiek veidota pielāgoti konkrētai grupai – vecumam, interesēm un laikam. Koprades māja nav “pakalpojums”, bet vieta idejām, cilvēkiem un pieredzēm, vienlaicīgi spējam uzņemt ap 30 cilvēku grupu.

Kafejnīca “Rūna”

Kafejnīca “Rūnu” – garšīgs ēdiens un mājīga atmosfēra Carnikavā

Kafejnīca “Rūnu” Carnikavā nodrošina ēdināšanas un telpu izmantošanas iespējas pasākumiem līdz 26 personām. Ēdienkarte piedāvā gan garšīgus ēdienus, gan izcila vīna izvēli, savukārt telpu atmosfēra ir mājīga un viesmīlīga. Apkalpošana tiek nodrošināta laipni un uzmanīgi, radot patīkamu vidi gan ikdienas apmeklējumiem, gan svinīgiem pasākumiem.

• Norēķini ar karti iespējami.
• Ēdienkarte pieejama latviešu valodā.

Zvejnieka Tūres

Zvejnieku Tūres piedāvā autentiskus un ainaviskus izbraucienus ar vēsturisku zvejnieku laivu pa Gauju, Dzirnezeru un Rīgas jūras līci. Braucieni sniedz iespēju iepazīt apkārtnes dabas ainavas no ūdens, izjust mierpilnu atpūtu vēsturiskā atmosfērā, kā arī klausīties interesantus un izzinošus stāstus no vietējā zvejnieka par apkārtnes vēsturi, zvejniecības tradīcijām un dzīvi pie ūdens.

• Laivā vienlaikus iespējams pārvadāt līdz 7 personām, savukārt lielākas tūristu grupas tiek apkalpotas pa daļām.
• Laivas rezervācijas maksa ir 50,00 EUR stundā. Publisko braucienu biļetes cena – 8,00 EUR, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.
• Izbraucieni notiek pēc iepriekšējas vienošanās. Informācija par publiskajiem braucieniem tiek ievietota sociālajos tīklos. Saziņa iespējama telefoniski vai e-pastā.
• Piedāvājums ir sezonāls un pieejams līdz brīdim, kad upē izveidojas ledus.

Baltrozes

Pilnīgi aprīkota brīvdienu māja īstai lauku burvības baudīšanai meža ielokā.
Namiņš paredzēts līdz 4 personām. Pieejama baļļa, kamīns. Ārā pieejama ugunskura vieta un grills.
Viesiem tiek nodrošinātas bezmaksas autostāvvietas un internets.

FB: Baltrozes

Laivu mājas kapella

Laivu mājas kapellā Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze pulcējas jau vairākus gadus un notur dievkalpojumus pēc vēsturiskā Carnikavas Siguļu koka dievnama nodegšanas 2017. gada nogalē. Otra draudzes kalpošanas vieta ir Baltezera baznīca. Draudzes mācītāji ir Ivars Jēkabsons un Jānis Kopštāls.

Laivu mājas kapella Carnikavā (Stacijas ielā 21) ir arī pieturvieta un naktsmītne svētceļniekiem, kas iet Latvijas posmu starptautiskajam Santjago svētceļnieku ceļam (Camino de Santiago).

Iesaistoties Santjago ceļa veidošanā Latvijā, Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes Laivu mājas kapella ir aprīkojusi telpas ar vairākām gultām, dažādiem plauktiem; tajā ir duša, ledusskapis, ārā ir uzstādāmi galdi ar saules un lietus sargiem vienkāršai atpūtai, ir uzstādīta mājiņa Camino ceļa zīmodziņa glabāšanai, kas jau izpelnījusies ievērību ceļotāju vidū.

Dūņu krogs

Brīvdienu atpūta pie dabas! Mājīgas kotedžas, kur var baudīt mieru un klusumu. Pieejama privāta terase, grils, karstais kubls. Tāpat ir bezmaksas autostāvvieta.

Vides objekts “Carnikava”

Vides objektu veido nerūsējošā tērauda C burta konstrukcija un granīta pamatne, kas ir teju divas tonnas smaga. “C” simbola kopējais augstums 2.5 m, platums – 2.2 m.

Vides objekts atrodas netālu no Carnikavas svētku laukuma, kur Gaujas promenāde satiekas ar dzelzceļa un gājēju-velosipēdistu tiltiem.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla

Granīta stēla, kuras pamatne veidota no granīta laukakmens, godina trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, precīzāk, kapteini Jēkabu Aleksandru Dzeni (1893 – 1979), kareivi Miķeli Voldemāru Pētersonu (1893 – 1977), kareivi Pēteri Fridrihu Zandbergu (1894 – 1980). Viņi ir dzimuši, dzīvojuši Carnikavas pagastā, kā arī apglabāti Carnikavas kapos.

Stēla atklāta Carnikavas Svētku laukumā 2018. gada 11. novembrī. Autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.

Dzirnezers

To sauc par Carnikavas piecu salu īpašnieku, un to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji. Trešais lielākais ezers novadā ir Dzirnezers – Carnikavas pagastā, un tas atrodas pāri Gaujas upei, ar kuru to savieno Dzirnupes ezers.

Tas ir veidots kā trīs savstarpēji savienoti ezeri ar četrām salām. Ezera dienvidu daļu sauc arī par Mazo Dzirnezeru. Ezera kopējā platība ir 1,73 km², vidējais dziļums – 1,9 m, bet maksimālais dziļums – 5 m. Ezeram ir četras salas un viena salas mala. Ezerā ir daudz tādu zivju sugu kā līnis, plaudis, raudas, asaris, līdakas, karpas utt. Ezera vidē ir radīti apstākļi ligzdošanas vietām, piemēram, pīlēm, kaijām, griezēm u.c. . Ezers atrodas netālu no vairākām brīvdienu māju teritorijām un uzņēmumiem, kas nodrošina atpūtas iespējas.

Dzirnezera vēstures detaļas ir saistītas ar tā ūdeņiem un vēsturiskajiem notikumiem. Pirms daudziem gadiem Carnikavas novads galvenokārt bija saistīts ar zvejniecību. Zvejniecību Dzirnezera ezerā sauca par bišu nozveju (Baznīckakts) u. c. Arī ezerā esošajām salām ir savi nosaukumi, piemēram, Virsaišu sala, Krievu sala, Sudraba sala, Zaļā kalna sala un Garā sala. Leģenda saistās ar vienu no ezera salām, kas bija pazīstama kā K. Ulmaņa sala un Mīlestības sala. Salas nosaukums ir saistīts ar 1935. gadu, kad salā viesojies prezidents Ulmanis. Viņi apmeklēja daudzas vietas novadā, tostarp Dzirnezera ezeru, uz kuru devās ar laivu, domāja Dzirnupīte.

Pie Dzirnezera ir jauka atpūtas un makšķerēšanas vieta, kā arī atpūtas iespējas. Tas atrodas netālu no vairākiem ciemiem. Neatkarīgi no tā, vai jūs meklējat atpūtu vai aktīvu ūdens atpūtu, šo ezeru var izmantot. Blakus ezeram atrodas kempingi, nelielas vasaras atpūtas bāzes, peldēšanās iespējas un iespējas doties izjādēs ar zirgiem.

Carnikavas muižas parks

Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726.-1798.) savai bagātībai 1774.gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka – lepnākā pils Vidzemē.

Ernests Reinholds bija vienpadsmitais bērns ģimenē un cieši pietuvināts Krievijas galmam, jo uzdienēja līdz ķeizarienes Elizabetes Petrovnas virskambarkunga amatam. Diemžēl grāfam neizdevās tikt pie dzimtas turpinātāja un muižu mantoja brāļa bērni, kuri to ieķīlāja un pārdeva. 1905.-1907.gadā revolūcijas un Pirmā Pasaules kara laikā Carnikavas muižas ēkas nopostīja un vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.

Divi Carnikavas pils kolonnu kapiteļi pārvesti uz Latvijas Universitātes kāpnēm Merķeļa ielā. Vairāki kapiteļi iemūrēti kādreizējās Ādažu skolas sienā. Pašas Carnikavas pils vietā tagad paceļas vien zaļš uzkalniņš. Muižas parks 2005.gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku – kapiteli 18.gs. 80.g. (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt kultūras nama „Ozolaine” ēka uzcelta klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta  1919.gadā baltgvardu nošautajiem 12 revolucionāriem un 1944. gada kaujās Rīgas pievārtē kritušo padomju karavīru brāļu kapi.