Garezeri ir unikāli jomu izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā, kas sastāv no trim savstarpēji saistītiem ezeriem – Ziemeļu, Vidus un Dienvidu Garezera. Ezeri ir izstiepti ~4 km garumā, un dziļākais no tiem ir Vidus Garezers ar maksimālo dziļumu 4 m. Apkārtnē ir smilšaini un kūdraini krasti, kā arī īpaši biotopi ar tiem raksturīgiem augiem, piemēram, sniegbalto ūdensrozi un Dortmana lobēliju. Garezeri ir daļa no dabas parka „Piejūra” un tiek aizsargāti kā vērtīga dabas teritorija. Apkārtne piedāvā iespēju doties ainaviskās pastaigās un ļauties dabas terapeitiskajai iedarbībai.

Maršrutam ir divas dažādas iespējas:

• Lineārais maršruts – aptuveni 7 km garš. To var sākt gan no Gaujas, gan Lilastes stacijas, kur kursē vilciens maršrutā Rīga–Skulte. Maršruts ved gar Ziemeļu, Vidus un Dienvidu Garezeriem. Segums pārsvarā ir meža takas, smilšaini celiņi un kāpu reljefs, kas lieliski piemērots mierīgai pastaigai dabā.
• Apļveida maršruts – aptuveni 11 km garš, sākas no Skautu ielas Gaujas ciemā. Tas ved gar Ziemeļu, Vidus un Dienvidu Garezeriem un atpakaļ pa jūras piekrasti. Segums: meža takas un ceļi, kā arī jūras liedags, kas nodrošina skaistus skatus un daudzveidīgu pastaigu. Karte- šeit.

Maršruti ved cauri priekškāpām, sausajiem priežu mežiem un starpkāpu ieplakām, atklājot dažādas piekrastes ainavas. Vietām paveras skati uz stāvajām kāpu nogāzēm, kas atspoguļojas ezeru ūdenī, radot īpaši gleznainu noskaņu. Garezeru apkārtne ir arī nozīmīga putnu un augu dzīvotne, tāpēc maršruts ir piemērots dabas vērotājiem.

Zaļie padomi atpūtai dabas parkā “Piejūra” (© Lauku ceļotājs):

• Apmeklējiet vietējo Tūrisma informācijas centru;
• Atkritumus atstājiet tikai tam paredzētajās vietās;
• Atcerieties, ka ar automašīnu Latvijā brauc tikai pa ceļiem;
• Automašīnu atstājiet tur, kur tas nenodara pāri dabai un netraucē citiem;
• Dažkārt interesantāk ir iepazīt tās sugas, kas sastopamas bieži (ne reti) un ikdienā;
• Neatstājiet autogrāfus uz dabas veidojumiem – iežu atsegumiem;
• Iegādājieties lauku labumus no vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem;
• Ja ugunskura vietā nav malkas, mēģiniet to nopirkt tuvējā lauku mājā vai vediet līdzi savu malku, ogles un grilu, kurā ātri un ērti var pagatavot siltas pusdienas;
• Atklātu uguni neizmantojiet ugunsbīstamajā periodā. Izdegušo ogļu pelnus nekādā gadījumā neberiet ūdenī, jo tas veicinās aizaugšanu;
• Savu mobilo telefonu laivu brauciena laikā iepakojiet tik rūpīgi, lai būtu slinkums „lieku” reizi to vilkt laukā. Izslēdziet skaņu – tad tā netraucēs pašu un upes krastu iemītniekus;
• Braucot pa upi, netrokšņojiet un sarunājieties pusbalsī, tad ieraudzīsiet daudzus meža un ūdens dzīvniekus;
• Laivu braucienā arī sunim ir savi ierobežojumi – pavada un uzpurnis;
• Laivošanu uzsāciet vietā, kur viegli piekļūt upei, neerodējot krastu nogāzes;
• Atcerieties, ka NATURA 2000 teritorijās drīkst nakšņot tikai šim mērķim paredzētās – tūristu atpūtas vietās vai apmetnēs. Ja tādu nav, palieciet tūristu mītnēs;
• Alās nelieniet rudenī, ziemā un pavasarī, kad tur ziemo sikspārņi un citi dzīvnieki;
• Izmantojiet pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju;
• Pierakstiet savus novērojumus. Piezīmes ar precīzām ziņām var noderēt dažādiem svarīgiem izpētes un aizsardzības mērķiem;
• Cieniet citu cilvēku tiesības un nepārkāpiet savējās;
• Mēģiniet „nedzīt” ūdensputnu ģimenes ar mazuļiem pa upi kilometriem tālu, bet gan saudzīgi apbrauciet tām apkārt;
• Sēnes nogrieziet ar nazi un savvaļas ogu vākšanā neizmantojiet mehāniskas ierīces;
• Ja vērojiet putnus vai dzīvniekus, tad dariet to no distances, netraucējot tos atpūtas vai ligzdošanas vietās;
• Nonākot tūrisma mītnē vai viesnīcā, taupiet visus resursus;
• Neapmeklējiet dzīvnieku, īpaši – retu sugu uzturēšanās vietas, to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā;
• Ceļojiet ar videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem – vilcienu, divriteni, laivu vai slēpēm;
• Ejot pa dabas takām vai dabisku vidi, centieties turēties “zosu gājienā” – viens aiz otra;
• Vēlreiz pārlasiet makšķerēšanas noteikumus un noskaidrojiet makšķerēšanas kārtību konkrētajā vietā.

Dabas parkā “Piejūra” aizliegts:

• Atrasties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam;
• Celt teltis un kurināt ugunskurus, izņemot noteiktā kārtībā ierīkotās publiski pieejamās atpūtas vietās;
• Pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem pa dabas parka teritoriju, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
• Bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus un labiekārtojuma objektus;
• Pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai;
• Nodarboties ar zemūdens medībām Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;
• Plašāka informācija par dabas parka “Piejūra” individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem pieejama šeit.