Ko apskatīt

Gauja un tās ieteka jūrā

Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdenstūristi. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats.    Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par „Sarnikau”, vācieši to sauca par „Koivemundi” (upes muti), izceļot Gaujas ieteku. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu. Gauja ir Latvijas garākā upe (452 km), un savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz – satiekoties ar jūru pie mums Carnikavā. Gauja plašā lokā apvij Vidzemes augstieni, izceļot smilšakmens atsegumus ar alām, savukārt lejtecē tās gultne ir smilšaina, līkumi ir strauji, bet krasti – daudzviet nobrukuši. Daudz ūdeņu Gauja uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgām lietusgāzēm upes augšdaļā ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē. Gauja ir viena no retajām lielajām Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir lieliska vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Ūdenstūristi iecienījuši laivošanas maršrutus pa Gauju sākt Valmierā vai Murjāņos, savukārt tos noslēgt mēs iesakām Carnikavas novadā. Mūsu novadā ir vairāki uzņēmēji, kuri nodrošina dažādas ūdenstransporta iespējas pa Gauju: kanoe un citas laivas (GaujaRD), koka laivas (Korande), laivu piestātnes un slipa pakalpojumus (Bizness, Atpūta, Sports, Carnikava), motorizētu plostu (atiešana iespējama kā no viesu nama Korande, tā laivu piestātnes) un citi. Makšķerniekus no tālākām vietām Gauja piesaista ar alatām, kā arī sapaļiem, vimbām un salatēm. Upes grīva ir devusi mājas dažādām putnu sugām un tās skaistums izpaužas agrās rīta stundās, kad grīvas mierīgā daba mostas no nakts miega. Peldēties Gaujā iesakām tam paredzētās vietās, un jāuzmanās ir ne tikai no Gaujas atvariem, bet arī no nogrimušajiem koku baļķiem upes pamatnē.
Ja vēlaties doties, piemēram, mierīgā izbraucienā ar laivu aptuveni divu stundu garumā, viena no iespējām ir to sākt pie Carnikavas dzelzceļa tilta, laivojot līdz Gaujas ietekai jūrā un, braucot atpakaļ, maršrutu noslēgt pie Carnikavas Novadpētniecības centra. Carnikavas novada teritorijā esošajā Piejūras dabas parkā iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, mazais zīriņš, jūras zīriņš un jūras žagata ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā. 

Pļavu tilbīte (Tringa totanus) ir vidēja lieluma putns ar spēcīgām kājām un spalgu balsi, un to iespējams vērot Piejūras dabas parkā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes informāciju, tēviņš sver vidēji 97 – 157 gramus, savukārt mātītes – 105 – 145 gramus. Tieši šo putnu sauciens bieži brīdina arī citus putnus par tuvumā notiekošo. Pļavu tilbītei ir raksturīgas oranži sarkanas kājas un knābis. Tā parasti dzīvo pļavās, pie ezeriem, piekrastē, kā arī citās vietās, un pārtiku galvenokārt meklē individuāli. Šo putnu ēdienkartes sarakstā ir gliemji, kukaiņi un kukaiņu kāpuri.