Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par „Sarnikau”, vācieši to sauca par „Koivemundi” (upes muti), izceļot Gaujas ieteku. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu. Gauja ir Latvijas garākā upe (452 km), un savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz – satiekoties ar jūru pie mums Carnikavā. Carnikavas novada teritorijā esošajā Piejūras dabas parkā iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, mazais zīriņš, jūras zīriņš un jūras žagata ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.

UZMANĪBU: Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Gaujas grīvā, Dabas aizsardzības pārvalde arī šogad no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs Gaujas upes grīvu. Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas atpūtas zonas un maršrutus.