Carnikavas stāsti
NIG “Carnikavas piestātne” ir veiksmīgi īstenojusi projektu “Carnikavas stāsti”, pārvēršot līdzšinēji nolaisto garāžu sienu Carnikavas piestātnes tuvumā par pievilcīgu un saturisku sienas gleznojumu. Agrāk siena bija dažādos toņos krāsota, ar grafiti un aizaugusi ar krūmiem, taču tagad tā ir vieta, kas stāsta Carnikavas vēsturi un simbolus, kļūstot par jaunu tūrisma objektu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Projektā aktīvi iesaistījās vietējie mākslinieki, kā arī Mākslas skolas audzēkņi no Carnikavas. “Carnikavas stāsti” ir veiksmīgs piemērs tam, kā kopienas iniciatīva un sadarbība palīdz radīt skaistu un nozīmīgu vidi, stiprinot vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un uzlabojot novada tēlu.
Projekta vadītāji: Elīna Gusāre un Vents Strautmanis
Gaujas – Baltezera kanāls un slūžas
20. gadsimta sākumā Ādažu pagastā – toreizējās Krievijas impērijas Baltijas guberņās, latviešu apdzīvotajā teritorijā – atradās divas ievērojamas unikālas inženiertehniskās būves – Gaujas-Daugavas ūdensceļa kanāli un Baltezera sūkņu stacija. Varam būt lepni gan par toreizējo inženiertehnisko attīstību, gan ādažnieku paveikto šo būvju celtniecībā. Gaujas-Daugavas ūdensceļš bija koku pludināšanai izveidota unikāla ūdensceļu sistēma, kas savienoja Gauju ar Daugavu. Iepriekš koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu notika pa Gauju, un pēdējais posms no Gaujas grīvas Carnikavā līdz Daugavas grīvai – pa Rīgas līci. Tas bija pats dārgākais un bīstamākais. Plosti viļņos mēdza izjukt. Un reizēm nācās nedēļām gaidīt, līdz jūra norimst, lai kokmateriālus nogādātu ostu tuvumā. Arī Daugavā lielu gabalu tie bija jāvelk pret straumi līdz Mīlgrāvja kokzāģētavām. Lai izvairītos no šādas neparocīgas kokmateriālu transportēšanas pa jūru, uzņēmēju prātos atdzima kādreizējā doma savienot Gauju un Daugavu. Ideja patiesībā bija ļoti sena, tā radās jau 17. gadsimtā, kad daudzviet pasaulē, savienojot dabiskās ūdenskrātuves, kļuva populāri veidot kanālus kuģniecībai un kravu transportēšanai. Lai mērķi par kanālu īstenotu, tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899. gada līdz 1903. gadam izstrādāja un realizēja unikālo Gaujas-Daugavas ūdensceļa projektu.

Ūdensceļa kopējais garums bija 22,3 km, lai abas upes tiktu savienotas. Kanāls sākās Ādažos pie Remberģiem (tagad Strautkalnu ciems), turpinājās pa 3,1 km garo mākslīgi izbūvēto Gaujas-Baltezera kanālu līdz ūdens ietecēja Mazajā Baltezerā pie Alderiem. Kanāla vidū bija ierīkotas slūžas. Tās bija ar Stoney sistēmas aizvaru. Šis aizvars bija pārvietojams vertikālā virzienā, un kustības atvieglošanai tā vairogs virzījās pa savdabīgi izveidotiem lodīšu gultņiem. Pēc angļu kanālu pētnieka M. Klarka atzinuma, šis bija vienīgais viņam zināmais gadījums, kad plaši izmantotajā Stoney sistēmā rullīšu gultņu vietā tikuši izmantoti lodīšu gultņi.
Gaujas-Baltezera kanālu plostu laišanai izmantoja tikai pavasara laikā, kad ūdens līmenis Gaujā bija visaugstākais. Kanāla posms 100 m garumā lejpus slūžām bija izbūvēts ar koka bortiem, tādas pašas sienas bija pie kanāla ietekas Baltezerā. Pārējā posmā lejpus slūžām un visā posmā augšpus slūžām krasti bija nostiprināti ar fašīnām (cilindriskā formā sasietiem zaru kūļiem) vai velēnu. Gaujas-Daugavas ūdensceļš no Mazā Baltezera turpinājās cauri Lielajam Baltezeram, un no tā pa 3,5 km garo kanālu un Juglas upes gultni ūdens nonāca līdz Ķīšezeram līdz visbeidzot, šķērsojot Ķīšezeru un Mīlgrāvja atteku, sasniedza Daugavu.

1954. gads. Slūžas
Trīs kilometrus garā kanāla vidusdaļā bija varenas slūžas, ar kuru palīdzību regulēja ūdens līmeni kanāla lejasdaļā. Dažkārt tās pielietoja baļķu sastrēgumu likvidēšanai, uzkrājot ūdeni un tad strauji to laižot virsū sastrēgumam.

1954. gads. Kanāla ievadragata
Gaujas ūdenim ļaujot brīvu ceļu uz jūru, plosti un baļķi šeit tika novirzīti kanālā uz Mazo Baltezeru.
Gaujas- Baltezera kanāla lejasgalā beidzas straume, kas nāk no Gaujas .Tālāk – uz Rīgu plosti un baļķi tika nogādāti ar kuģu – velkoņu palīdzību. Plostus no kanāla ietekas ezerā savilka ezera vidū, kur tos sasēja vairākus vienu aiz otra un tālāk aizvilka uz Rīgu – kokzāģētavām, finiera fabrikām un uz ostu. Vaļēji peldošie baļķi nonāca ūdensdārzos. Šādi, aplokiem līdzīgi dārzi tika ierīkoti, pie pāļiem piestiprinot vienbaļķu ragatas (baļķu virtenes savienotas ar ķēdēm un cemmēm jeb dzintelēm). Vaļējos baļķus, kas brīvi peldēja ūdensdārzos, 20. gs. pirmajā pusē saveidoja čūsku plostos, kurus tāpat velkoņi vilka uz Rīgu. 1950. gadā Mazajā Baltezerā uzbūvēja kokmateriālu šķirošanas iekārtu. Tajā visus baļķus sašķiroja pa sortimentiem, samērīja un uz plosta novietots traktors savilka kūļos, kurus plenētāji (ūdensdārzos strādājošie koku pludinātāji) sasēja ar resnām stieplēm. No kūļiem saveidoja rējas (kūļu 2-rindu karavānas), kuras arī vilka uz Rīgu.

Pa kanālu Mazajā Baltezerā ik gadus ielaida ap 1000 plostu, bet 1911. gadā jau 2522 plostu. Sezonas laikā koku pludinātājiem darbs bija jāsaskaņo ar Rīgas baržām, kuras pa Gaujas-Daugavas kanālu no ostas veda akmeņogles uz turpat līdzās 1904. gadā uzcelto Baltezera sūkņu staciju tur esošo dzinēju darbināšanai. 19. gs. beigas un 20. gadsimta sākums Alderu apkaimē bija ļoti rosīgs. Pie kanāla Alderos izveidojās koku pludinātāju ciemats ar savu īpašo vēsturi un tradīcijām. Krāšņo dabas ainavu dēļ kanāls Gaujas apkārtnē un abos Baltezeros bija iecienīts atpūtas objekts tūristiem un atpūtniekiem starpkaru Latvijas laikā. Par to liecina daudzas publikācijas presē.
Atpludinātie baļķi Mazajā Baltezerā nokļuva ūdensdārzos – ar pāļiem un ragatām norobežotā ezera daļā, kur varēja uzņemt līdz 200 tūkstošiem kubikmetru baļķu. Ūdensdārzos kokmateriālus šķiroja, plenēja (savienoja) un sēja kūļos, lai ar Upju kuģniecības velkonīti caur Lielo Baltezeru un Ķīšezeru aizvilktu uz Rīgu. Mazajā Baltezerā bija četri ūdensdārzi – Alderu, Melnā kakta, Baznīcas un Ūdensvada. Pēc 1950. gada, kad tika izbūvēta kokmateriālu šķirošanas un mehanizētās plenēšanas iekārta, tur sasietos baļķu kūļus ievietoja kūļu ūdensdārzā. Pa vidu šiem ūdensdārziem stāvēja kokmateriālu šķirojamā iekārta un plenējamais agregāts.

Teddy Factory
Teddy Factory ir uzņēmums, kas specializējas unikālu, ar rokām darinātu rotaļu lācīšu izgatavošanā, saglabājot pagājušā gadsimta tradīcijas un piešķirot katram lācītim savu stāstu. Darbnīcā top augstas kvalitātes, kolekcionāriem un dāvanu cienītājiem paredzēti lācīši, kas nav ražoti uz konveijera, bet gan rūpīgi veidoti ar mīlestību un radošu pieeju.
Uzņēmuma idejas autore Irina pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka darbu pie koncepta, kas apvieno rokdarbnieku prasmes ar mūsdienīgu dizainu. Teddy Factory mērķis ir radīt produktus, kas sniedz siltumu, emocijas un atmiņas par bērnību, piedāvājot klientiem ne tikai rotaļlietu, bet arī īpašu vērtību – stāstu un personību.
Uzņēmums piedāvā piegādi visā Latvijā un Eiropā, nodrošinot ērtu pasūtīšanas procesu un augstu kvalitāti katram izstrādājumam.
Vairāk informācijas: www.teddyfactory.eu
JK Erceni
Stallis “Erceni” atrodas gleznainā Pierīgas ciematā Kalngalē. Rīgas centrs ir tikai 30 minūšu attālumā, savukārt Kalngalē pieejamas skaistas meža takas un jūras piekraste neaizmirstamiem izjādes pārgājieniem.
Stallis tiecas nodrošināt augstu kvalitātes standartu un vislabāko aprūpi saviem zirgiem, kas tiek turēti uz privāta izvietojuma pamata. Zirga labklājība šeit ir pamats veselam un laimīgam dzīvniekam. Vienlaikus tiek domāts arī par jātnieku ērtībām – staļļa iekštelpas ir aprīkotas ar visu nepieciešamo komfortablam ikdienas darbam ar zirgu.
Šis stallis ir piemērots tiem, kuri vēlas īstenot savas sportiskās ambīcijas kopā ar savu zirgu. To nodrošina slēgtā manēža treniņiem visa gada garumā, kā arī laukumi, kas piemēroti iejādes un konkūra disciplīnām.
Svarīgi piebilst – stallis piedāvā tikai privātu zirgu izvietošanu.
Izjādes un jāšanas nodarbības netiek piedāvātas.
E-FOIL Ādaži
E-FOIL ir lielisks veids, kā saulainās dienas pavadīt neierasti – gan aktīvi nodarbojoties ar sportu, gan mierīgi izbaudot skaistus mirkļus.
E-FOIL ir ar elektrisko motoru darbināms sērfošanas dēlis, kas ļauj braucējam pacelties līdz pat 80 cm virs ūdens virsmas.
E-FOIL iespējams izmēģināt Vējupes pludmalē Ādažos.
Rezervācijām zvanīt: +371 22500600
Zvejnieka Tūres
Zvejnieku Tūres piedāvā autentiskus un ainaviskus izbraucienus ar vēsturisku zvejnieku laivu pa Gauju, Dzirnezeru un Rīgas jūras līci. Braucieni sniedz iespēju iepazīt apkārtnes dabas ainavas no ūdens, izjust mierpilnu atpūtu vēsturiskā atmosfērā, kā arī klausīties interesantus un izzinošus stāstus no vietējā zvejnieka par apkārtnes vēsturi, zvejniecības tradīcijām un dzīvi pie ūdens.
- Laivā vienlaikus iespējams pārvadāt līdz 7 personām, savukārt lielākas tūristu grupas tiek apkalpotas pa daļām.
- Laivas rezervācijas maksa ir 50,00 EUR stundā. Publisko braucienu biļetes cena – 8,00 EUR, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.
- Izbraucieni notiek pēc iepriekšējas vienošanās. Informācija par publiskajiem braucieniem tiek ievietota sociālajos tīklos. Saziņa iespējama telefoniski vai e-pastā.
- Piedāvājums ir sezonāls un pieejams līdz brīdim, kad upē izveidojas ledus.
Kontakti:
- Tālr.: +371 28663898
- E-pasts: zvejnieka.tures@gmail.com
- Mājas lapa: https://digital.fds-cards.co.uk/zvejnieka-tures
Rožu kāpa Kalngalē
Kalngalē iespējams doties nelielā pastaigā pa Rožu kāpas maršrutu, kas ved cauri Piejūras dabas parka piekrastes ainavām un aizved līdz jūrai.
Maršruta sākums atrodas pie Kalngales dzelzceļa stacijas, kur regulāri kursē vilciens maršrutā Rīga–Skulte, kā arī pieejams plašs autostāvlaukums. Maršruts ir apļveida un aptuveni 4 kilometrus garš, ar vairākām atpūtas vietām, kur iespējams nesteidzīgi baudīt jūras tuvumu un piekrastes dabas ainavu.
Taka ved cauri priekškāpām un piejūras mežiem, atklājot unikālo piekrastes dabas vidi. Netālu no Kalngales dzelzceļa stacijas atrodas paraboliskā Rožu kāpa, kuras virsotne un nogāzes apaugušas ar savvaļas rozēm. Par Rožu kāpas noslēgumu tiek uzskatīta Dzīvības ieleja, kas izceļas ar atšķirīgu meža struktūru – šeit starp priedēm parādās arī lapu koki.
Rožu kāpa viskrāšņāk aplūkojama ziedēšanas laikā pavasarī un vasaras sākumā, kad savvaļas rozes veido īpaši ainavisku dabas skatu.
Apmeklējot maršrutu, aicinām pārvietoties pa marķēto taku, lai saudzētu piekrastes dabas vidi. Atgādinām, ka Piejūras dabas parkā aizliegts kurināt ugunskurus, celt teltis un laist suņus bez pavadas.
GPS koordinātes: 57.093167, 24.192101
Maršruta fails: Rožu kāpas taka (GPX)
SUP life Ādaži
SUP dēļu un kajaku noma:
•piedzīvojumi un izaicinājumi
•saullēkta un saulrieta izbraucieni
📍Ādažos BEZMAKSAS piegāde,citur pēc vienošanās
FB: SUP life Ādaži
GUSTAVbeķereja Carnikava
Delicious bakery products made from high-quality ingredients.
Do you know what it takes for a pastry to always turn out right?
Skilled hands, a God-given talent, lots of good butter, and the right whipped cream, but above all – love for what you do.
GUSTAV bakery is characterized by the slogan – learning new things while honoring the old!
At the Carnikava GUSTAV bakery, you can also enjoy treats on-site, as the bakery is equipped with tables for savoring leisurely moments!
Viesu nams “Mežāži”
Skaista un mājīga vieta jubileju un citu svētku svinēšanai!
Piedāvājumā – sauna ar auksto baseinu ārā un silta džakuzi iekštelpās, kā arī gaumīgi iekārtota atpūtas telpa ar nelielu virtuves zonu, ērtu stūra dīvānu, televizoru, dušu un tualeti.
Ekskluzīva iespēja baudīt filmas vai sporta pārraides, sēžot siltā džakuzi!
Ārā pieejams jaunākās paaudzes kubls ar LED apgaismojumu un automātisku, nemainīgu ūdens temperatūras uzturēšanu – pielāgojamu pēc jūsu vēlmēm.
Ēdamzāle ar garo galdu lielākam viesu skaitam.
Otrajā stāvā – atpūtas zona ar tai pieguļošu virtuves stūri, trīs guļamistabas un dušas telpa. Trešajā stāvā – kopīga guļamtelpa līdz 8 personām.
Viesu nams ir pavisam jauns, ar individuāli izstrādātu interjera dizainu. Mājaslapa šobrīd vēl tiek izstrādāta, tāpēc, lai uzzinātu vairāk par rezervācijām, cenām un noteikumiem, aicinām sazināties telefoniski.
Būsiet mīļi gaidīti!
