Granīta stēla, kuras pamatne veidota no granīta laukakmens, godina trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, precīzāk, kapteini Jēkabu Aleksandru Dzeni (1893 – 1979), kareivi Miķeli Voldemāru Pētersonu (1893 – 1977), kareivi Pēteri Fridrihu Zandbergu (1894 – 1980). Viņi ir dzimuši, dzīvojuši Carnikavas pagastā, kā arī apglabāti Carnikavas kapos.

Stēla atklāta Carnikavas Svētku laukumā 2018. gada 11. novembrī. Autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.

Aptuveni 2 km garumā posmā no Zušu ielas (gājēju tilta pie Mazā Baltezera) līdz Podnieku ielai, izveidots celiņš, kas piemērots gājējiem un velosipēdistiem.

Automašīnas iespējams novietot pie Alderu pludmales, uzsākot pastaigu Zušu un Kanāla ielas krustojumā.

Vējupes peldvieta ir iecienīta ģimeņu atpūtas vieta pie ūdens. Vējupe ir viens no Gaujas vecupju ezeriem Gaujas kreisajā krastā, ko padziļinot izveidota ūdenstilpe piemērota dažādām aktivitātēm uz un pie ūdens. Peldvieta papildināta ar pārģērbšanās kabīni, ar bērnu rotaļu elementiem, ar pontona laipu.

Vējupes apkārtnē atrodas dažādas kafejnīcas, ūdenssporta un ziemas sporta veidu inventāra nomas punkts, kabeļ-veikborda trase.

SIA “Krupis” ir vieta, kur nēģu zvejas senās tradīcijas satiekas ar mūsdienu dzīvi. Carnikavā, ko bieži sauc par Nēģu karalisti, nēģu zveja ir bijusi svarīgs iztikas avots jau gadsimtiem ilgi. Šīs vietas vēsture ir dziļi saistīta ar nēģiem, kuru nozveja un pārstrāde aizsākās vēl senajā Carnikavas muižā.

Nēģu zveja Gaujā un tās apkārtnē ir bijusi pazīstama jau kopš viduslaikiem, un Carnikava bija viena no galvenajām vietām, kur šī zveja attīstījās. Zvejnieki izmantoja dažādus zvejas rīkus, kas bija pielāgoti Gaujas gultnei un nēģu uzvedībai.

Nēģu zveja sākās jūlija beigās, un tajā izmantoti dažādi zvejas rīki, tostarp tači un murdi, īpašas slazdu konstrukcijas. Šīs zvejas metožu vēsture aizsākās vēl muižas laikā, kad nēģu zveja tika stingri regulēta.

Carnikavas nēģi izceļas ar savu izcilību un ir iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Vēsturiski tie tika gatavoti, izmantojot īpašus cepšanas paņēmienus uz alkšņu oglēm, kas nēģiem piešķir unikālu garšu. Šodien SIA “Krupis” turpina šo tradīciju, piedāvājot iespēju nogaršot šo senatnē izslavēto delikatesi un iepazīt Carnikavas zvejniecības bagāto mantojumu.

SIA “Krupis” piedāvā izzinošu stāstījumu un vairāku ēdienu degustācijas. Saziņai: +371 26 378 048

Virtuālās realitātes telpa

Piedāvājam jūsu izklaidei gaumīgu telpu ar virtuālās realitātes brillēm un daudz dažādām spēlēm. Iespējams gan individuāls apmeklējums, gan visas telpas rezervācija jūsu īpašajai dienai. Tas aizrauj gan bērnus, gan pieaugušos!

To sauc par Carnikavas piecu salu īpašnieku, un to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji. Trešais lielākais ezers novadā ir Dzirnezers – Carnikavas novadā, un tas atrodas pāri Gaujas upei, ar kuru to savieno Dzirnupes ezers.

Tas ir veidots kā trīs savstarpēji savienoti ezeri ar četrām salām. Ezera dienvidu daļu sauc arī par Mazo Dzirnezeru. Ezera kopējā platība ir 1,73 km², vidējais dziļums – 1,9 m, bet maksimālais dziļums – 5 m. Ezeram ir četras salas un viena salas mala. Ezerā ir daudz tādu zivju sugu kā līnis, plaudis, raudas, asaris, līdakas, līdakas, karpas utt. Ezera vidē ir radīti apstākļi ligzdošanas vietām, piemēram, pīlēm, kaijām, kaijām, griezēm u.c. . Ezers atrodas netālu no vairākām brīvdienu māju teritorijām un uzņēmumiem, kas nodrošina atpūtas iespējas.

Dzirnezera vēstures detaļas ir saistītas ar tā ūdeņiem un vēsturiskajiem notikumiem. Pirms daudziem gadiem Carnikavas novads galvenokārt bija saistīts ar zvejniecību. Zvejniecību Dzirnezera ezerā sauca par bišu nozveju (Baznīckakts) u. c. Arī ezerā esošajām salām ir savi nosaukumi, piemēram, virsaišu sala, Krievu sala, Sudraba sala, Zaļā kalna sala un Garā sala. Leģenda saistās ar vienu no ezera salām, kas bija pazīstama kā K. Ulmaņa sala un Mīlestības sala. Salas nosaukums ir saistīts ar 1935. gadu, kad salā viesojies prezidents Ulmanis. Viņi apmeklēja daudzas vietas novadā, tostarp Dzirnezera ezeru, uz kuru devās ar laivu, domāja Dzirnupīte.

Pie Dzirnezera ir jauka atpūtas un makšķerēšanas vieta, kā arī atpūtas iespējas. Tas atrodas netālu no vairākiem ciemiem. Neatkarīgi no tā, vai jūs meklējat atpūtu vai aktīvu ūdens atpūtu, šo ezeru var izmantot. Blakus ezeram atrodas kempingi, nelielas vasaras atpūtas bāzes, peldēšanās iespējas un iespējas doties izjādēs ar zirgiem.

Izjādes ar zirgiem

Izjādes ar zirgiem

Ādažu vēstures un mākslas galerija atrodas Ādažos, Gaujas ielā 33A, Ādažu Kultūras centrā.

Vēstures un mākslas galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāma fotoizstāde par Ādažu vēsturi no 1918. līdz 1940. gada. Papildus tam arī nozīmīgas Ādažu novada kultūrvēstures liecības – 19. gadsimta beigās izgatavotās planšetes klavieres un 20. gadsimta sākuma mēbeles no kādreizējās Aldermuižas kroga ēkas Mazā Baltezera krastā. Ekspozīciju vizuāli papildina vēsturiski un mūsdienīgi kinomateriāli, kas atspoguļo ādažnieku ikdienu un svētku brīžus no 1930. gadiem līdz 2014. gadam.

Pašvaldībai piederoša rekreācijas teritorija, kuras kopējā platība ir 61.4225 ha. Mežā vietām saglabājušās Padomju armijas atstātā mantojuma pēdas. Atpūšoties dabā, aicinām ievērot principu – KO ATNESI, TO AIZNES! Ūdensrožu parks atrodas Mežaino piejūras kāpu biotopa zonā, kas raksturīga tikai Piejūras zemienē. Tas ir samērā rets biotops, kas aizņem ap 0,9% no Latvijas sauszemes platības. Parka centrālajā daļā atrodas Līņu ezers. Tā virsmas platība ir 0,7 ha (7000 m2 ). Līņu ezeram, līdzīgi kā daudziem citiem ezeriem, novērojama pakāpeniska aizaugšana, krastiem pārpurvojoties.

AKTĪVĀS MEŽA TAKAS 
Takas piemērotas gan skriešanai, gan nūjošanai, gan braukšanai ar MTB velosipēdu, gan arī vienkāršai pastaigai pa mežu. Abu trašu sākumpunktā novietota informatīvā plāksne, uz kuras shematiski attēlotas abu trašu maršrutu kartes. Vidē trases ir marķētas ar dzeltenas un sarkanas krāsu uz kokiem un taku krustpunktos novietotiem stabiņiem ar norādēm.

🟡Dzeltenā trase ir 2,4 km garš aplis ar zemu grūtības pakāpi bez jūtama reljefa, piemērota cilvēkiem bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības.

🔴Sarkanā trase ir 4,2 km garš aplis ar augstu grūtības pakāpi un ar reljefa elementiem, ieteicama cilvēkiem ar iepriekšēju fizisko sagatavotību.  

UZMANĪBU! Vietām mežā redzamas militāra rakstura būves! Aicinām netuvoties norobežotām teritorijām, bunkuriem un uzmanīties no dzeloņdrātīm.