Carnikava un Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts ir novada apdzīvotākā teritoriālā vienība, kuras 80 km² apdzīvo ap 10 300 iedzīvotāju, kuriem vasarās pievienojas daudzi “vasarnieki”, tā kā pagasts stiepjas gar Rīgas līča krastiem un tajā Gauja ietek jūrā. Tā centrs ir Carnikava – viens no Latvijas lielākajiem ciemiem, kurš pirmoreiz pieminēts 1211. gada Indriķa Livonijas hronikā un izveidojies ap bijušo Carnikavas (Gaujas-Meņģeļu vai Sānkaules, Zarnikau) muižu. Šobrīd ir saglabājies muižas parks ciema centrā.

Pagasts izveidojies 1992. gadā, kad atdalījies no Ādažu pagasta. No 2009. līdz 2021. gadam pagasts bija patstāvīgs Latvijas novads, līdz apvienojās ar līdz tam pastāvējušo Ādažu novadu, izveidojot pašreizējo Ādažu novadu. Lielākie ciemi – Carnikava, Garciems, Gauja, Kalngale, Garupe, Siguļi. Piekto daļu pagasta aizņem dabas parks “Piejūra”, kas aptver visu 19 km garo jūras piekrasti.

Pagasta dabas vērtību skaitā bez Gaujas ir gan smilšu kāpas un meži, gan ūdenstilpnes – senā Langas upe, Vecgauja, Lilastes upe un Eimuru kanāls, kā arī ezeri – Dzirnezers, Laveru, Pulksteņezers, Garezeri, beznoteces ezers Ummis un purvainais Serģis, kā arī Jūrasleju palieņu pļavas. Viena no pazīstamākajām pagasta tradīcijām ir ar Eiropas AĢIN zīmi novērtētā Carnikavas upes nēģu ķeršana un gatavošana, kas iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.