PUTNI RESORT
PUTNI RESORT ir mūsdienīgs atpūtas komplekss Ādažu novadā, netālu no Gaujas un priežu meža. Naktsmītne piedāvā mierpilnu atpūtu dabas tuvumā, vienlaikus nodrošinot ērtu piekļuvi aktīvās atpūtas iespējām Pierīgā.
Viesiem pieejama lielā brīvdienu māja un divi labiekārtoti namiņi, kas piemēroti gan ģimenēm, gan draugu kompānijām un nelieliem pasākumiem. Naktsmītne ir piemērota atpūtai visa gada garumā.
Teritorijā atrodas pirts, kubuls, dīķis un Latvijā pirmie āra padel korti zem jumta. Apkārtējā vide piedāvā iespējas pastaigām, sportiskām aktivitātēm un dabas baudīšanai.
PUTNI RESORT ir lieliska izvēle tiem, kuri meklē komfortablu naktsmītni Ādažu novadā, apvienojot atpūtu dabā ar mūsdienīgām atpūtas un sporta iespējām.
SPA Pelikāns
SPA Pelikāns atrodas Kalngalē, Ādažu novadā, un piedāvā daudzveidīgas labsajūtas, atpūtas un veselības veicināšanas iespējas mierīgā vidē netālu no jūras un priežu mežiem.
Viesiem pieejama SPA zona ar baseinu, tvaika pirti, tradicionālo ar malku kurināmo pirti un āra kublu, kas piemērota atpūtai nelielām grupām līdz 10 personām. Papildus iespējams baudīt sejas un ķermeņa procedūras, ko veic ārstniecības persona, kā arī izmantot fizioterapeita pakalpojumus.
SPA Pelikāns piedāvā arī aktīvas un veselību veicinošas nodarbības, tostarp bērnu peldētapmācību un ūdens aerobiku dāmām. Tā ir vieta, kur apvienojas relaksācija, rūpes par veselību un kvalitatīva atpūta, sniedzot iespēju atgūt spēkus un uzlabot pašsajūtu visa gada garumā.
Vides objekts “Carnikava”
Vides objektu veido nerūsējošā tērauda C burta konstrukcija un granīta pamatne, kas ir teju divas tonnas smaga. “C” simbola kopējais augstums 2.5 m, platums – 2.2 m.
Vides objekts atrodas netālu no Carnikavas svētku laukuma, kur Gaujas promenāde satiekas ar dzelzceļa un gājēju-velosipēdistu tiltiem.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla
Granīta stēla, kuras pamatne veidota no granīta laukakmens, godina trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, precīzāk, kapteini Jēkabu Aleksandru Dzeni (1893 – 1979), kareivi Miķeli Voldemāru Pētersonu (1893 – 1977), kareivi Pēteri Fridrihu Zandbergu (1894 – 1980). Viņi ir dzimuši, dzīvojuši Carnikavas pagastā, kā arī apglabāti Carnikavas kapos.
Stēla atklāta Carnikavas Svētku laukumā 2018. gada 11. novembrī. Autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.
Pastaigu celiņš gar Gaujas-Baltezera kanālu
Aptuveni 2 km garumā posmā no Zušu ielas (gājēju tilta pie Mazā Baltezera) līdz Podnieku ielai, izveidots celiņš, kas piemērots gājējiem un velosipēdistiem.
Automašīnas iespējams novietot pie Alderu pludmales, uzsākot pastaigu Zušu un Kanāla ielas krustojumā.
19. un 20. gs. mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas pa Rīgas jūras līci bija visdārgākais un bīstamākais.
Alderu izaugsmi 20. gadsimta sākumā negaidīti veicināja kāds komerciāli izdevīgs notikums – cauri Alderiem tika izbūvēts Gaujas – Daugavas kanāls.
Tā kā Gaujas ūdenslīmenis kanāla atdalīšanās vietā bija par 2-6 m augstāks nekā abos Baltezeros, ūdens teci regulēja ar slūžām. Pie Gaujas bija ierīkotas vārtveida slūžas, bet pie ieejas Mazajā Baltezerā “Stonej” sistēmas slūžas.
20. gs. 60. gados koku pludināšana tika pārtraukta un slūžas laika gaitā sagruva. 1986. g. augšējās slūžas tika izbūvētas no jauna, lai regulētu ūdens pieplūdi Mazajā Baltezerā ūdens ņemšanas mezgla vajadzībām.
2021. gadā tika pabeigta Gaujas—Baltezera kanāla atjaunošana. Pie augsta ūdens līmeņa kanālu var izbraukt ar kanoe laivu vai SUP dēli. Slūžu atliekas mūsdienās ir saglabātas un apskatāmas atjaunotā kanāla vidus posmā Kanāla ielā pie Mežmalas ielas krustojuma un pāri ceļam pie Utiņu kalna.
Vējupes pludmale
Vējupes peldvieta ir iecienīta ģimeņu atpūtas vieta pie ūdens. Vējupe ir viens no Gaujas vecupju ezeriem Gaujas kreisajā krastā, ko padziļinot izveidota ūdenstilpe piemērota dažādām aktivitātēm uz un pie ūdens. Peldvieta papildināta ar pārģērbšanās kabīni, ar bērnu rotaļu elementiem, ar pontona laipu.
Vējupes apkārtnē atrodas dažādas kafejnīcas, ūdenssporta un ziemas sporta veidu inventāra nomas punkts, kabeļ-veikborda trase.
Krupis
SIA “Krupis” ir vieta, kur nēģu zvejas senās tradīcijas satiekas ar mūsdienu dzīvi. Carnikavā, ko bieži sauc par Nēģu karalisti, nēģu zveja ir bijusi svarīgs iztikas avots jau gadsimtiem ilgi. Šīs vietas vēsture ir dziļi saistīta ar nēģiem, kuru nozveja un pārstrāde aizsākās vēl senajā Carnikavas muižā.
Nēģu zveja Gaujā un tās apkārtnē ir bijusi pazīstama jau kopš viduslaikiem, un Carnikava bija viena no galvenajām vietām, kur šī zveja attīstījās. Zvejnieki izmantoja dažādus zvejas rīkus, kas bija pielāgoti Gaujas gultnei un nēģu uzvedībai.
Nēģu zveja sākās jūlija beigās, un tajā izmantoti dažādi zvejas rīki, tostarp tači un murdi, īpašas slazdu konstrukcijas. Šīs zvejas metožu vēsture aizsākās vēl muižas laikā, kad nēģu zveja tika stingri regulēta.
Carnikavas nēģi izceļas ar savu izcilību un ir iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Vēsturiski tie tika gatavoti, izmantojot īpašus cepšanas paņēmienus uz alkšņu oglēm, kas nēģiem piešķir unikālu garšu. Šodien SIA “Krupis” turpina šo tradīciju, piedāvājot iespēju nogaršot šo senatnē izslavēto delikatesi un iepazīt Carnikavas zvejniecības bagāto mantojumu.
SIA “Krupis” piedāvā izzinošu stāstījumu un vairāku ēdienu degustācijas. Saziņai: +371 26 378 048
Dzirnezers
To sauc par Carnikavas piecu salu īpašnieku, un to iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan ceļotāji. Trešais lielākais ezers novadā ir Dzirnezers – Carnikavas pagastā, un tas atrodas pāri Gaujas upei, ar kuru to savieno Dzirnupes ezers.
Tas ir veidots kā trīs savstarpēji savienoti ezeri ar četrām salām. Ezera dienvidu daļu sauc arī par Mazo Dzirnezeru. Ezera kopējā platība ir 1,73 km2, vidējais dziļums – 1,9 m, bet maksimālais dziļums – 5 m. Ezeram ir četras salas un viena salas mala. Ezerā ir daudz tādu zivju sugu kā līnis, plaudis, raudas, asaris, līdakas, karpas utt. Ezera vidē ir radīti apstākļi ligzdošanas vietām, piemēram, pīlēm, kaijām, griezēm u.c. . Ezers atrodas netālu no vairākām brīvdienu māju teritorijām un uzņēmumiem, kas nodrošina atpūtas iespējas.
Dzirnezera vēstures detaļas ir saistītas ar tā ūdeņiem un vēsturiskajiem notikumiem. Pirms daudziem gadiem Carnikavas novads galvenokārt bija saistīts ar zvejniecību. Zvejniecību Dzirnezera ezerā sauca par bišu nozveju (Baznīckakts) u. c. Arī ezerā esošajām salām ir savi nosaukumi, piemēram, Virsaišu sala, Krievu sala, Sudraba sala, Zaļā kalna sala un Garā sala. Leģenda saistās ar vienu no ezera salām, kas bija pazīstama kā K. Ulmaņa sala un Mīlestības sala. Salas nosaukums ir saistīts ar 1935. gadu, kad salā viesojies prezidents Ulmanis. Viņi apmeklēja daudzas vietas novadā, tostarp Dzirnezera ezeru, uz kuru devās ar laivu, domāja Dzirnupīte.
Pie Dzirnezera ir jauka atpūtas un makšķerēšanas vieta, kā arī atpūtas iespējas. Tas atrodas netālu no vairākiem ciemiem. Neatkarīgi no tā, vai jūs meklējat atpūtu vai aktīvu ūdens atpūtu, šo ezeru var izmantot. Blakus ezeram atrodas kempingi, nelielas vasaras atpūtas bāzes, peldēšanās iespējas un iespējas doties izjādēs ar zirgiem.
Ūdensrožu parks
Pašvaldībai piederoša rekreācijas teritorija, kuras kopējā platība ir 61.4225 ha. Mežā vietām saglabājušās Padomju armijas atstātā mantojuma pēdas. Atpūšoties dabā, aicinām ievērot principu – KO ATNESI, TO AIZNES! Ūdensrožu parks atrodas mežaino piejūras kāpu biotopa zonā, kas raksturīga tikai Piejūras zemienē. Tas ir samērā rets biotops, kas aizņem ap 0,9% no Latvijas sauszemes platības. Parka centrālajā daļā atrodas Līņu ezers. Tā virsmas platība ir 0,7 ha (7000 m2 ). Līņu ezeram, līdzīgi kā daudziem citiem ezeriem, novērojama pakāpeniska aizaugšana, krastiem pārpurvojoties.
AKTĪVĀS MEŽA TAKAS
Takas piemērotas gan skriešanai, gan nūjošanai, gan braukšanai ar MTB velosipēdu, gan arī vienkāršai pastaigai pa mežu. Abu trašu sākumpunktā novietota informatīvā plāksne, uz kuras shematiski attēlotas abu trašu maršrutu kartes. Vidē trases ir marķētas ar dzeltenas un sarkanas krāsu uz kokiem un taku krustpunktos novietotiem stabiņiem ar norādēm.
🟡Dzeltenā trase ir 2,4 km garš aplis ar zemu grūtības pakāpi bez jūtama reljefa, piemērota cilvēkiem bez iepriekšējas fiziskās sagatavotības.
🔴Sarkanā trase ir 4,2 km garš aplis ar augstu grūtības pakāpi un ar reljefa elementiem, ieteicama cilvēkiem ar iepriekšēju fizisko sagatavotību.
UZMANĪBU! Vietām mežā redzamas militāra rakstura būves! Aicinām netuvoties norobežotām teritorijām, bunkuriem un uzmanīties no dzeloņdrātīm.
Līgo laukums
Līgo laukums jeb parks ir Ādažu pilsētas pašā sirdī. Tas savu nosaukumu ieguvis no tā, ka šajā vietā Atmodas laikā pirmo reizi Jāņu svinības tika noturētas Ādažu centrā. Iepriekš Jāņus kolhozā atļāva publiski svinēt tikai ārpus Ādažiem, piemēram, Alderos. Pirmie labiekārtošanas darbi vecās skolas bijušajā sporta laukumā notika 90. gados, bet pakāpeniskas pārvērtības vieta piedzīvojusi vairākkārt. Atpūtas parkā tapis rotaļu laukums, izbūvēti celiņi – tajā skaitā parka svētku laukumu un svētku egli aptverošs “lielais loks”, mobila pasākumu skatuve, Līgo ugunskura vieta un apzaļumošana. Parkā šodien mājo arī “Dzīvo sapņu dārzs”, kurā bērniem vasarās rasta iespēja samīļot, pabarot un tuvāk iepazīt mājdzīvniekus. Šeit notiek arī nozīmīgi novada pasākumi.