Ādažu novads
Ādažu novads ir pašvaldība Pierīgas ziemeļaustrumos – tur, kur Baltijas jūras Rīgas līcis satiekas ar Latvijas garāko upi Gauju. Novada izdevīgā atrašanās vieta, attīstīta infrastruktūra un līdzsvars starp dabu un modernu dzīvesveidu padara to par vienu no pievilcīgākajām vietām dzīvošanai un attīstībai Latvijā.
Novadā dzīvo vairāk nekā 24 tūkstoši iedzīvotāju, kas izkaisīti trīs teritoriālajās vienībās – Ādažu pilsētā, Ādažu pagastā un Carnikavas pagastā. Kopš 2021. gada jūlija, kad tika apvienoti bijušie Ādažu un Carnikavas novadi, pašvaldība aizņem 243,3 km² plašu teritoriju – vietu, kur vienlīdz svarīga ir daba, cilvēks un attīstība.
Ādažu novads robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadiem, un ir tieši savienots ar Rīgu gan pa elektrificēto dzelzceļa līniju, gan pa A1/E67 lielceļu, kas ērti nodrošina satiksmi ar galvaspilsētu un pārējo Latviju.
Ādažu novada ģerbonis, apstiprināts 2022. gada 27. janvārī, ir pirmais oficiāli reģistrētais ģerbonis Latvijā pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas. Tā vizuālais stāsts ir radīts ar cieņu pret novada ģeogrāfiju, dabas vērtībām un iedzīvotājiem, kas veido šo kopienu.
Ģerbonis apvieno simbolus, kas atspoguļo novada identitāti un dabas daudzveidību:
- Zilā smaile simbolizē Gaujas ieteku Rīgas jūras līcī un novada sākumburtu “Ā”.
- Dortmaņa lobēlija, aizsargājams ūdensaugs novada ezeros, pārstāv dabas bagātību, ģimeniskumu un līdzsvaru.
- Zelts un sudrabs norāda uz novada cēlumu, godīgumu un saudzīgu attieksmi pret dabu un sabiedrību.
