Dabas parks “Piejūra” ietilpst trīs pašvaldību teritorijās – Rīgas, Saulkrastu un Carnikavas.

Parka teritorija stiepjas gar jūru 19 km garumā. Vairāk kā pusi no dabas parka aizņem piejūras meži, iekļaujot kā upes un ezerus, tā arī jūras piekrasti. Kamēr vienmēr jau izsenis šajā parkā interesējušas zvejas iespējas, citiem – to bagātīgie sauszemes resursi. Katrīnas II laikā izcirstie meži atstāja būtiskas sekas, „atdzīvinot” ceļojošās kāpas, savukārt zvejošanas intensitāte ir sekmējusi vairāku zivju sugu samazināšanos. Lai Vidzemes piekrastē saglabātu, reti sastopamus piejūras biotopus, mūsdienās ir izveidots dabas parks „Piejūra”, kura aizsardzībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Parka teritorijā esošajiem objektiem ir doti dažādi nosaukumi, kuri radušies laika gaitā un sevī slēpj dažādus stāstus, teikas un ticējumus. Kalngales tuvumā apskatāmi „Trīs draugi”, kas ir trīs kopā saaugušas priedes un atrodas netālu no dzelzceļa stacijas Kalngale. Savukārt tuvāk jūras piekrastei, netālu no Garciema Paraboliskās kāpas paveras skats uz Rožu kāpu un vislabāk to ir apskatīt vasarā, kad zied savvaļas rozes. Turpat blakus ieraudzīsit arī Dzīvības ieleju, kuras nosaukums tapis neparasto koku daudzveidības dēļ – priežu mežu ielenkumā ir attīstījusies neliela lapu koku ieleja, kur biežs viesis ir dziedātājputns. Dabas aizsardzības pārvalde reģistrējusi daudzu retu piejūras biotopu. Īpaši nozīmīgi ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži. Daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.

Dabas aizsardzības pārvaldē ir reģistrēti 42 dabas parki Latvijas teritorijā, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Zaļie padomi atpūtai dabas parkā “Piejūra” (© Lauku ceļotājs):

• Apmeklējiet vietējo Tūrisma informācijas centru;
• Atkritumus atstājiet tikai tam paredzētajās vietās;
• Atcerieties, ka ar automašīnu Latvijā brauc tikai pa ceļiem;
• Automašīnu atstājiet tur, kur tas nenodara pāri dabai un netraucē citiem;
• Dažkārt interesantāk ir iepazīt tās sugas, kas sastopamas bieži (ne reti) un ikdienā;
• Neatstājiet autogrāfus uz dabas veidojumiem – iežu atsegumiem;
• Iegādājieties lauku labumus no vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem;
• Ja ugunskura vietā nav malkas, mēģiniet to nopirkt tuvējā lauku mājā vai vediet līdzi savu malku, ogles un grilu, kurā ātri un ērti var pagatavot siltas pusdienas;
• Atklātu uguni neizmantojiet ugunsbīstamajā periodā. Izdegušo ogļu pelnus nekādā gadījumā neberiet ūdenī, jo tas veicinās aizaugšanu;
• Savu mobilo telefonu laivu brauciena laikā iepakojiet tik rūpīgi, lai būtu slinkums „lieku” reizi to vilkt laukā. Izslēdziet skaņu – tad tā netraucēs pašu un upes krastu iemītniekus;
• Braucot pa upi, netrokšņojiet un sarunājieties pusbalsī, tad ieraudzīsiet daudzus meža un ūdens dzīvniekus;
• Laivu braucienā arī sunim ir savi ierobežojumi – pavada un uzpurnis;
• Laivošanu uzsāciet vietā, kur viegli piekļūt upei, neerodējot krastu nogāzes;
• Atcerieties, ka NATURA 2000 teritorijās drīkst nakšņot tikai šim mērķim paredzētās – tūristu atpūtas vietās vai apmetnēs. Ja tādu nav, palieciet tūristu mītnēs;
• Alās nelieniet rudenī, ziemā un pavasarī, kad tur ziemo sikspārņi un citi dzīvnieki;
• Izmantojiet pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju;
• Pierakstiet savus novērojumus. Piezīmes ar precīzām ziņām var noderēt dažādiem svarīgiem izpētes un aizsardzības mērķiem;
• Cieniet citu cilvēku tiesības un nepārkāpiet savējās;
• Mēģiniet „nedzīt” ūdensputnu ģimenes ar mazuļiem pa upi kilometriem tālu, bet gan saudzīgi apbrauciet tām apkārt;
• Sēnes nogrieziet ar nazi un savvaļas ogu vākšanā neizmantojiet mehāniskas ierīces;
• Ja vērojiet putnus vai dzīvniekus, tad dariet to no distances, netraucējot tos atpūtas vai ligzdošanas vietās;
• Nonākot tūrisma mītnē vai viesnīcā, taupiet visus resursus;
• Neapmeklējiet dzīvnieku, īpaši – retu sugu uzturēšanās vietas, to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā;
• Ceļojiet ar videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem – vilcienu, divriteni, laivu vai slēpēm;
• Ejot pa dabas takām vai dabisku vidi, centieties turēties “zosu gājienā” – viens aiz otra;
• Vēlreiz pārlasiet makšķerēšanas noteikumus un noskaidrojiet makšķerēšanas kārtību konkrētajā vietā.

Dabas parkā “Piejūra” aizliegts:

• Atrasties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam;
• Celt teltis un kurināt ugunskurus, izņemot noteiktā kārtībā ierīkotās publiski pieejamās atpūtas vietās;
• Pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem pa dabas parka teritoriju, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
• Bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī informācijas stendus un labiekārtojuma objektus;
• Pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams teritorijas uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai;
• Nodarboties ar zemūdens medībām Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā;
• Plašāka informācija par dabas parka “Piejūra” individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem pieejama šeit.

Dabas aizsardzības plāns dabas parkam “Piejūra” pieejams šeit.Vairāk informācija par dabas parku pieejama šeit.