Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726.-1798.) savai bagātībai 1774.gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka – lepnākā pils Vidzemē.

Ernests Reinholds bija vienpadsmitais bērns ģimenē un cieši pietuvināts Krievijas galmam, jo uzdienēja līdz ķeizarienes Elizabetes Petrovnas virskambarkunga amatam. Diemžēl grāfam neizdevās tikt pie dzimtas turpinātāja un muižu mantoja brāļa bērni, kuri to ieķīlāja un pārdeva. 1905.-1907.gadā revolūcijas un Pirmā Pasaules kara laikā Carnikavas muižas ēkas nopostīja un vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.

Divi Carnikavas pils kolonnu kapiteļi pārvesti uz Latvijas Universitātes kāpnēm Merķeļa ielā. Vairāki kapiteļi iemūrēti kādreizējās Ādažu skolas sienā. Pašas Carnikavas pils vietā tagad paceļas vien zaļš uzkalniņš. Muižas parks 2005.gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku – kapiteli 18.gs. 80.g. (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt kultūras nama „Ozolaine” ēka uzcelta klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta  1919.gadā baltgvardu nošautajiem 12 revolucionāriem un 1944. gada kaujās Rīgas pievārtē kritušo padomju karavīru brāļu kapi.