Ko apskatīt

Skulptūra “Atceroties”
Māksla, Svētku laukums, V.Titāns

Dabas parka „Piejūra” ainavas ar plašajiem ūdens resursiem un piejūras mežiem ir iedvesmojušas daudzas tēlnieka Viļņa Titāna skulptūras un vērienīgos projektus visā Latvijas teritorijā.No 1974.gada tēlnieka radošā dzīve pagāja Garupes ciemā, kur bija viņa darbnīca un tēlniecības darbi. Šodien Gaujas krastā Carnikavas sirdi papildina V.Titāna skulptūra „Atceroties”, kas simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk un kuru visi ir aicināti apmeklēt kā svētku dienās, tā arī ikdienā. Kopumā idejas saviem mākslas darbiem tēlnieks V.Titāns smēlās dabā, folklorā, Latvijas lauku sētās, kā arī etnogrāfiskajos rakstos un simbolos. Tēlniekam esot bijusi milzīga atdeve darbam un izteikts ideālisms. Tieši granīta tēlniecībā autors juties visstiprākais, kas iespējams saistīts ar ziemeļniecisko mentalitāti. V.Titāns spēja redzēt lielās lietas un pacelties pāri ikdienas sīkumiem, tādēļ tā tēlniecību raksturo vienkāršība un pamatīgums. 

1981.gadā V.Titāns strādāja par vadītāju jaunizveidotajā tēlnieku namā, un viņam piederēja neliela Rīgas pils un tās parka daļa. Tēlnieka brīvā laika aizraušanās bija ģeogrāfiskās kartes, kurās viņš ar līnijām savienoja dažādus punktus un krustpunktus, atzīmējot to centrus un fiksējot platuma grādus. Tādējādi radās tēlnieka veidotie tilti, un, piemēram, viens no tiem savienoja Kolku, Roņu salu un Ainažus. Viļņa Titāna zīmes aptver visu valsts teritoriju, un granītā kaltās „Saules zīmes” tēlnieks uzstādījis Latvijas tālākajā austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktā. Tēlnieku iedvesmoja Latvija un viņš vēlējās, lai tā ir valsts, kuras robežas iezīmē mākslas darbi. Novadnieks V.Titāns redzēja Latviju Saules zīmē un vēlēja tai saules mūžu.

2011.gadā, sveicot iedzīvotājus 18.novembrī un godinot talantīgo novadnieku Vilni Titānu, Carnikavas novada Gaujas krastā tika uzstādīta skulptūra „Atceroties”, kura pirms vairākiem gadu desmitiem tapusi tieši Carnikavai. Iekoptais Svētku laukums veidots, lai ļaudis varētu pulcēties, nolikt ziedus un atcerēties visus tos novadniekus, kuri nepadevās un “nesalūza”, laikiem mainoties.